Ziņas

Š.g. rudenī LTRK Latvijas reģionos organizē bezmaksas seminārus par ES atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai

 

2012. gada 9. oktobrī

Š.g. rudenī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā iepirkuma ietvaros LTRK sadarbībā ar ES informācijas centru Europe Direct uzsāk semināru sēriju piecās Latvijas pilsētās - Valmierā, Rēzeknē, Jēkabpilī, Jelgavā un Liepājā.

Bezmaksas semināru mērķauditorija ir Latvijas iedzīvotāji, kas vēlas uzsākt vai tikko sākuši uzņēmējdarbību. Semināra dalībnieki tiks atlasīti pamatojoties uz gatavību pieteikties atbalstam un saņemt to.

Semināru tēmas:
• Biznesa ideju ģenerēšana, komandas veidošana /V.Brakovska, A.Griņeviča/
• Scenāriju piešķiršana komandām /A.Griņeviča/
• ES atbalsta struktūras un instrumenti Latvijā / V.Brakovska, A.Griņeviča/
• Biznesa koncepcijas/plāna izstrāde pieteikuma sagatavošanai /V.Brakovska, A.Griņeviča /
• Biežāk pieļautās kļūdas, to analīze /G.Kuļikovskis/


Semināru datumi, kontaktpersonas un pārējas detaļas:


1) VALMIERĀ - š.g. 12.oktobrī

Kontaktpersonas:

Veronika Usova, tālr. 67225595, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu ;

Tatjana Titareva, tālr. 67830810, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu


Dienas kārtība: šeit

Reģistrācija semināram: http://ejuz.lv/valmiera

2) RĒZEKNĒ - š.g. 19.oktobrī

Kontaktpersonas:

Juris Guntis Vjakse, tālr. 64622695 , e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu ;

Tatjana Titareva, tālr. 67830810, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu


Dienas kārtība: šeit
Reģistrācija semināram: http://ejuz.lv/rezekne  

3) JĒKABPILĪ - š.g. 26.oktobrī

Kontaktpersonas:

Inese Vītola, tālr. 65223430, mob. tel. 26147741 , e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

Tatjana Titareva, tālr. 67830810, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

Dienas kārtība: šeit
Reģistrācija semināram: http://ejuz.lv/jekabpils

4) JELGAVĀ - š.g. 1.novembrī

 


Kontaktpersonas:

Baiba Nolberga, tālr. 63027207 , e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu ;

Tatjana Titareva, tālr. 67830810, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu "


Dienas kārtība: šeit
Reģistrācija semināram: REĢISTRĀCIJA BEIDZAS

5) LIEPĀJĀ - š.g. 8.novembrī

 


Kontaktpersonas:

Kristīne Zabe, tālr. 634 29019 , e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu ;

Tatjana Titareva, tālr. 67830810, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

Dienas kārtība:šeit

Reģistrācija semināram: http://ejuz.lv/liepaja

Kā organizatoriskie partneri plānoti LTRK reģionālās nodaļas, kas vada Europe Direct centrus Jēkabpilī, Rēzeknē, Liepājā un Rīgā kā arī reģionālie biznesa inkubatori, uzņēmējdarbības centri un uzņēmējdarbības atbalsta jomā strādājošās nevalstiskās organizācijas.

Savukārt kā zināšanu partneri ir plānoti SIA „Fidea" un biedrība „ZINIS", kas, balstoties uz savu darbības pieredzi, spēj nodrošināt saturisko informāciju par jaunajiem uzņēmējiem aktuāliem jautājumiem un ES atbalsta iespējām.

   

EIROPAS SAVIENĪBAS VIENOTĀ TIRGUS FORUMS UZŅĒMĒJIEM

 

2012. gada 9. oktobrī

Ekonomikas ministrija aicina uz EIROPAS SAVIENĪBAS VIENOTĀ TIRGUS FORUMU UZŅĒMĒJIEM

Vairāk informācija ŠEIT

Vienotais tirgus

   

Komisija ierosina atjaunot zāļu pētījumu normatīvos noteikumus, lai sekmētu ES pievilcīgumu klīniskās pētniecības jomā

 

2012. gada 20. jūlijā

Priekšlikums, ar kuru šodien nāk klajā Komisija, ievērojami stimulēs klīnisko pētniecību Eiropā, jo tiks vienkāršoti klīnisko pētījumu normatīvie noteikumi. Klīniskie izmēģinājumi — zāļu testēšana ar cilvēkiem — dod iespēju pacientiem piekļūt visnovatoriskākajām ārstēšanas metodēm. Vienlaikus klīniskā pētniecība — joma, kurā Eiropas Savienībā (ES) ik gadu tiek investēti vairāk nekā 20 miljardi eiro, būtiski veicina stratēģijā “Eiropa 2020” paredzēto izaugsmes politiku. Klīniskiem pētījumiem ir izšķirīga nozīme zāļu izstrādē un reģistrēto zāļu lietojuma pilnveidošanā un salīdzināšanā. Klīniskajos pētījumos iegūtos datus pētnieki izmanto publikācijās, bet farmācijas uzņēmumi — tirdzniecības atļauju pieprasīšanai. Ieviešot šodien ierosinātos pasākumus, tiks paātrinātas un vienkāršotas atļauju pieprasīšanas un ziņojumu sagatavošanas procedūras, vienlaikus saglabājot augstus standartus attiecībā uz pacientu drošību un iegūto datu ticamību un noturību. Pasākumi arī palīdzēs skaidrāk nošķirt pienākumus atkarībā no pētījuma riska profila un uzlabot minēto pētījumu, tostarp trešās valstīs veikto pētījumu, pārredzamību.

Eiropas veselības un patērētāju aizsardzības komisārs Džons Dalli sacīja: "Jānodrošina, lai pacienti Eiropā varētu gūt labumu no novatoriskas klīniskās pētniecības. Klīniskajiem pētījumiem ir izšķirīga nozīme jaunu zāļu izstrādē un pieejamo ārstēšanas metožu pilnveidošanā. Tieši tādēļ ar šodien ierosināto priekšlikumu tiks ievērojami atvieglota klīnisko pētījumu administrēšana, vienlaikus saglabājot augstus standartus attiecībā uz pacientu drošību un iegūto datu ticamību un noturību. Ik gadu būtu iespējams ietaupīt normatīvās izmaksas 800 miljonu eiro apmērā, kas varētu ievērojami stimulēt pētniecību un izstrādi, kā arī sekmēt ekonomikas izaugsmi Eiropas Savienībā."

Pēc tam, kad tiks pieņemta ierosinātā regula, tā aizstās 2001. gadā pieņemto Klīniskās izpētes direktīvu. Minētā direktīva ir nodrošinājusi augstu pacientu drošības līmeni, taču tās transponēšanas un piemērošanas atšķirību dēļ ir samazinājusies klīniskās pētniecības tiesiskā regulējuma efektivitāte, un no 2007. gada līdz 2011. gadam par 25 % sarucis veikto klīnisko pētījumu skaits. 2007. gadā ES tika iesniegti pieteikumi vairāk nekā 5000 klīnisko izmēģinājumu veikšanai, savukārt līdz 2011. gadam šādu pieteikumu skaits saruka līdz 3800.

Komisijas ierosinātais jaunais tiesību akts būs regula. Tādējādi klīnisko pētījumu normatīvie noteikumi kļūs identiski visā ES. Tas jo īpaši atvieglos daudznacionālu klīnisko pētījumu veikšanu Eiropā. Daži konkrēti priekšlikumi ir šādi.

  • Klīnisko pētījumu atļaušanas procedūra, kas visām attiecīgajām dalībvalstīm ļaus ātrāk un rūpīgāk novērtēt pieteikumus un nodrošinās vienotu novērtēšanas iznākumu.
  • Vienkāršotas ziņojumu sagatavošanas procedūras, kas atbrīvos pētniekus no pienākuma iesniegt dažādām iestādēm un dalībvalstīm lielākoties identisku informāciju par klīnisko pētījumu.
  • Lielāka pārredzamība attiecībā uz to, vai klīniskā pētījuma dalībnieku rekrutēšana joprojām turpinās, un lielāka skaidrība par klīniskā pētījuma rezultātiem.
  • Iespēja Komisijai veikt kontroles pasākumus dalībvalstīs un citās valstīs, lai pārliecinātos par normatīvo noteikumu pienācīgu uzraudzību un izpildi.

Minēto tiesību akta priekšlikumu tagad apspriedīs Eiropas Parlaments un Padome. Plānots, ka tas stāsies spēkā 2016. gadā.

Sīkāka informācija par klīniskiem pētījumiem:

http://ec.europa.eu/health/human-use/clinical-trials/index_en.htm

MEMO/12/566

   

Lai veicinātu izaugsmi un radītu darbavietas, pētniecībā un inovācijā ieguldīs 8,1 miljardu eiro

 

2012. gada 17. jūlijā

Eiropas Komisija šodien izsludināja pēdējo un līdz šim lielāko virkni uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par pētniecību Septītajā pamatprogrammā. Kopumā 8,1 miljardu eiro piešķirs tādu projektu un ideju atbalstam, ar ko paredzēts nostiprināt Eiropas konkurētspēju un pievērsties cilvēku veselības un vides aizsardzības jautājumiem, kā arī jaunu iespēju meklēšanai, kā risināt arvien sarežģītākus uzdevumus saistībā ar urbanizāciju un atkritumu apsaimniekošanu. Organizācijām un uzņēmumiem visās ES dalībvalstīs un partnervalstīs pieejamais finansējums veido Eiropas Savienības ierosinātā 2013. gada pētniecības budžeta (10,8 miljardi eiro) lauvas tiesu. Šos uzaicinājumus izsludināja tikai dažas dienas pēc tam, kad ES vadītāji bija uzsvēruši pētniecības un inovācijas nozīmi "Izaugsmes un nodarbinātības paktā".

Eiropas Pētniecības, inovācijas un zinātnes komisāre Moire Gēgena-Kvinna sacīja: "Zināšanas ir pasaules ekonomikas valūta. Ja Eiropa 21. gadsimtā vēlas saglabāt konkurētspēju, mums jāatbalsta pētniecība un inovācija, kas tagad un nākotnē nodrošinās izaugsmi un darbavietas. Lielā konkurence, kas jāpārvar, lai iegūtu ES finansējumu, nodrošina, ka nodokļu maksātāju nauda tiek ieguldīta labākajos projektos, kuri skar visus mūs interesējošas jomas."

Uzaicinājumi attiecas gan uz inovāciju, gan skar virkni sabiedrības problēmu un sasaucas ar programmu "Apvārsnis 2020" – nākamo ES pētniecības finansējuma programmu (2014–2020). Kopumā tematiskajām pētniecības prioritātēm ir paredzēti 4,8 miljardi eiro. Rūpniecisko inovāciju atbalstīs, izmantojot tirgum pietuvinātus pasākumus, piemēram, izmēģinājuma un demonstrējumu projektus, standartizāciju un tehnoloģiju pārnesi. Īpašu uzmanību veltīs maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuriem paredzēts finansējums 1,2 miljardu eiro apmērā. Aptuveni 2,7 miljardi eiro, kurus lielākoties piešķirs kā Eiropas Pētniecības padomes atsevišķas dotācijas (1,75 miljardi eiro) un Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību līdzekļus (963 miljoni eiro) pētniecības apmācībai un mobilitātei, palīdzēs Eiropai piesaistīt pētniekus un nostiprināties pasaules mērogā.

Lai augsta līmeņa pētniecība Eiropā būtu iespējami plaši un vienmērīgi izplatīta, patlaban gatavo jaunu iniciatīvu "Eiropas Pētniecības telpas katedras" (ERA katedras). Izmēģinājuma uzaicinājumā, kurā paredzēts finansējums 12 miljonu eiro apmērā, izraudzīsies piecas ERA katedras, kuras iekļaus augstskolās vai citās atbilstīgās pētniecības iestādēs mazāk attīstītajos reģionos piecās dažādās ES valstīs. Lai varētu uzņemt ERA katedru, iestādēm jāpierāda spējas atbalstīt izcilību, nodrošinot vajadzīgās struktūras un ievērojot Eiropas Pētniecības telpas principus, piemēram, atklāts darbā pieņemšanas process.

Lielāko daļu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus (uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus finansējuma saņemšanai) publicēs 10. jūlijā, savukārt atsevišķi specifiski uzaicinājumi sekos rudenī.

 

Vispārīga informācija

Šajā Septītās pamatprogammas uzaicinājumā ir ietvertas šādas inovatīvās tematiskās pētniecības prioritātes: "Nākotnes okeāni" ar finansējumu aptuveni 155 miljonu eiro apmērā, kas paredzēti, lai atbalstītu ilgtspējīgu izaugsmi jūrniecībā; tehnoloģijas, kuras pārveidos pilsētu teritorijas ilgtspējīgās "Progresīvās pilsētās un pašvaldībās", ar aptuveni 365 miljoniem eiro; pret zālēm rezistentu baktēriju apkarošana, kam paredzēti aptuveni 147 miljoni eiro; gandrīz 100 miljoni eiro inovatīviem risinājumiem saldūdens resursu apsaimniekošanā.

Uzaicinājumi paredzēti, lai atbalstītu arī digitālās programmas IKT pētniecības finansēšanas mērķus – gandrīz 1,5 miljardi eiro tiks atvēlēti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju tematiskajai jomai.

Izmantojot tematiskās pētniecības prioritātes, MVU tiks piešķirti aptuveni 970 miljoni eiro. Ar citiem pasākumiem tiks piedāvāti vēl 150 miljoni eiro garantijām, kas vajadzīgas, lai izsniegtu aizdevumus aptuveni 1 miljarda eiro apmērā MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu (līdz 500 nodarbinātajiem).

Gaidāms, ka šodien izsludinātais ieguldījums pētniecībā 8,1 miljarda eiro vērtībā piesaistīs vēl 6 miljardus eiro valsts un privātu ieguldījumu un saskaņā ar aplēsēm īstermiņa perspektīvā palielinās darba vietu skaitu par 210 tūkstošiem, savukārt 15 gadu laikā papildus veicinās izaugsmi 75 miljardu eiro apmērā[1].

Kopējais pētniecības un inovācijas budžets 2007. gadā sāktajā Septītajā pamatprogrammā ir 55 miljardi eiro. Līdz šim ar to atbalstīti aptuveni 19 tūkst. projektu, kuros iesaistīti 79 tūkst. dalībnieku (augstskolas, pētniecības organizācijas un uzņēmumi) visās ES dalībvalstīs, un kopā līdz šim ES ieguldīti 25,3 miljardi eiro. Lēš, ka līdz 2013. gadam ar Septīto pamatprogrammu būs tieši atbalstīta aptuveni 55 tūkst. atsevišķu pētnieku profesionālā darbība.

ES kopējā pētniecības budžetā ir iekļauts finansējums, kas nebūs pieejams, izmantojot šodien izsludinātos uzaicinājumus. Tas ir finansējums, kurš saskaņā ar Euratom līgumu attiecas uz kodolenerģijas pētniecību (993 miljoni eiro), kā arī atbalsts nozares "kopīgām tehnoloģiju iniciatīvām" (751 miljons eiro) un atbalsts dalībvalstu "kopīgām programmām". Kopējā budžetā iekļauts arī finansējums Komisijas Kopīgajam Pētniecības centram un Komisijas iemaksa Riska dalīšanas finanšu mehānismā (RSFF), kuru pārvalda Eiropas Investīciju bankas grupa.

 

Sk. arī MEMO/12/528

FP7: www.ec.europa.eu/research/fp7

"Inovācijas savienība": http://ec.europa.eu/innovation-union

"Eiropa 2020": http://ec.europa.eu/europe2020

"Apvārsnis 2020": http://ec.europa.eu/research/horizon2020/index_en.cfm

Digitālā programma:
http://ec.europa.eu/information_society/digital-agenda/index_en.htm



[1] Skatīt DEMETER, SIMPATIC, WIOD un NEUJOB pētniecības projektus
http://ec.europa.eu/research/social-sciences/index_en.html.

   

1 lapa no 4